Rentgens

Digitālā rentgenoskopija ir vizualizācijas metode, kuras pamatā ir rentgenstaru izmantošana. Tā ļauj caurskatīt kaulu, mīksto audu un orgānu struktūru reāllaikā. Rentgenoskopijā rentgena starus uztver speciāla ierīce, kas tos pārveido, pastiprina to darbību un iegūto rezultātu nosuta uz datoru. Datorā to apstrādā un no vairākām objekta ekspozīcijām iegūst kvalitatīvu un kustīgu reāllaika attēlu. Šī metode ļauj novērtēt audu un orgānu struktūru, anatomisko novietojumu, kā arī funkcionalitāti. Lai veiktu šo diagnostiku pacientiem tiek dota augsta blīvuma kontrastviela, lai precīzāk noteiktu strukturālās izmaiņas.

Rentgena caurule ar kolimatoru veido konusveida gaismas staru kūli, kas spīd cauri objektam. Rentgena stari, caurstarojot objektu, rada attēlu, ko dators piefiksē. Objektu grozot, tiek iegūti daudzi attēli, kurus var apvienot un izveidot objekta un tā struktūras 3D modeli . Turpinot apstrādi ar datorprogrammu, tiek noņemti perspektīvas kropļojumi. Caurskatot izgaismoto, jātiek pie daudziem objekta attēliem paralēlgriezumā. Šo īsteno, pielietojot algoritmus, kuru pamatā ir apgrieztie radona pārveidojumi. Izmantojot vairākas rentgenstaru integrālās absorbcijas projekcijas, šie pārveidojumi ļauj atjaunot funkciju, kas veic blīvuma sadalījumu objekta iekšienē. Beigās tiek pielietots specializētu programmu kopums, kas ļauj apskatīt un pārveidot daudzos objekta attēlus paralēlgriezumā un 3D modeli.

Šo rentgenoskopiju sauc par digitālo rentgenoskopiju, jo pamata datu apstrāde notiek ar speciālu programmatūru. Datortomogrāfā arī tiek izmantota speciāla programma, kas cenas ziņā ir pielīdzināma visai rentgena aparatūrai.

 Galvenie klīniskie metodes pielietojumi:

  • Izmeklējumi ar bārija sulfātu gremošanas trakta diagnostikā: var novērot kā pacients norij bārija sufāta šķīdumu un pēc tam sekot tā virzībai pa gremošanas traktu vai veikt klizmu ar bāriju.
  • Histerosalpingogrāfija: lai novērtētu dzemdes kondīciju un olvadu caurlaidību.
  • Uretrogramma un cistouretrogramma urīnizvades laikā: lai diagnosticētu urīnceļu un urīnpūšļa patoloģijas.
  • Fistulogrāfija: fistulas izmeklējums.
  • Dažādu kaulu lūzumu repozīcija ar vizuālo kontroli.
  • Osteosintēze un kaulu protezēšana pie dažādām patoloģijām.
  • Svešķermeņu konstatēšana organismā, tai skaitā arī tādu, kas nav redzami parastajā rentgenā, bet tos var vizualizēt kā ēnojumu.
  • Locītavu kustību amplitūdas un mobilitātes spēju noteikšana dinamikā.
  • Audzēja infiltrācijas plašums lokalizācijas vietā.

Audzēja trīsdimensionāla vizualizācija.