Zoopsiholoģija

Problēmu ir vieglāk savlaicīgi novērst, nekā to izlabot. Runājot par kucēniem, pēc ASV veiktā pētījuma datiem, 68% saimnieku pirmajā mēnesī pēc kucēna iegādes saskaras ar uzvedības problēmām, 20% saimnieku kucēnus atdod atpakaļ pirmo divu nedēļu laikā un 90% gadījumu atgriešanas iemesls ir uzvedības problēmas. Tāpēc savlaicīgi jāierodas uz konsultāciju, lai uzzinātu, cik piemērota Jums ir ieplānotā šķirne un kādas ir tās vajadzības (bieži vien neapmierinātas vajadzības ir viens no turpmāko problēmu cēloņiem), kā sagatavot savu mājvietu, kā pareizi socializēt un trenēt kucēnu un kas nepieciešams, lai izaudzinātu veselīgu suni un nodzīvotu ar viņu daudzus laimīgus gadus.

Gatavojoties kaķēna iegādei, arī būtu vērtīgi atrast laiku sagatavošanās darbiem un konsultācijai ar speciālistu. Tradicionāli, pret kaķiem izturas mazāk atbildīgi nekā pret suņiem, taču pēdējās desmitgadēs ir parādījušies daudzi pētījumi un jaunas pieejas, kas var būtiski uzlabot mājas kaķu labturību. Laimīgs, mierīgs kaķis veicinās mieru un laimi ģimenē.

Ja gadās, ka kucēns vai kaķēns mājās parādījies pēkšņi, piemēram, paņemts no ielas, tad, visbiežāk, šādiem mazuļiem ir veselības problēmas, kuras jārisina dodoties uz veterināro klīniku. Atcerieties, ka visas pārmaiņas dzīvniekam var radīt lielu stresu un tas vēlāk ietekmēs viņa uzvedību. Tāpēc šādos gadījumos ir jāuzsāk sadarbība ar uzvedības speciālistu pēc iespējas agrāk, paralēli ārstēšanai.

Jo labāk sagatavosieties iepriekš, jo vieglāks būs adaptācijas periods. Pirms paņemt dzīvnieku, būtu jāpievērš uzmanība vairākiem aspektiem:

• Izplānot, kur jūsu dzīvoklī vai mājā mājdzīvniekam tiks ierādīta viņa vieta un kāds inventārs nepieciešams, lai šī vieta būtu droša un pietiekami funkcionāla;
• Savlaicīgi apdomāt kā jūs barosiet savu mājdzīvnieku;
• Izplānot dienas un miega režīmu, izprast, cik daudz un kādas jūsu dzīvniekam būs nepieciešamas aktivitātes (fiziskās un mentālās) un cik daudz vajadzēs atpūsties;
• Apzināties, ka, ierodoties jaunajās mājās dzīvniekam būs stress un izdomāt kā šo stresu mazināt;
• Uzzināt, kādas varētu būt jūsu topošā mājdzīvnieka specifiskās vajadzības, ņemot vērā tā šķirni, vecumu un iepriekšējās mājvietas īpatnības.

Nepieciešamo informāciju varat atrast internetā vai apjautājoties saviem paziņām un draugiem, pēc tam to pārbaudot realitātē un mācoties no kļūdām. Varat arī pieņemt, ka visu jau tāpat zinat, jo mājdzīvnieki jums jau ir bijuši. Pēdējās pāris desmitgadēs zinātne par mājdzīvnieku labklājību ir bijusi sasniegumiem bagāta. Ar mūsdienu zināšanām, savstarpējā sapratne un sadarbība ar kaķiem un suņiem, ir iespējama daudz augstākā līmenī un tas uzlabo dzīves kvalitāti. Zoopsihologa konsultācija atvieglos sagatavošanos jaunā mājdzīvnieka ienākšanai jūsu dzīvē.

Bet, ja dzīvnieks jau ir paņemts bez iepriekšējas sagatavošanās, tad vislabāk ir nekavējoties sākt strādāt ar uzvedības speciālistu, nevis gaidīt, kad sāksies nopietnas problēmas.

Pilnīgi visi suņi un kaķi jebkurā, pat vislabākajā patversmē, ir stresā. Viena no stresa izpausmēm tiek saukta par sastingšanu jeb sasalšanu. Dzīvnieks šādā stāvoklī demonstrē absolūtu paklausību, ko visbiežāk kļūdaini interpretē kā normālu stāvokli, labu uzvedību un veselīgu psihi. Bet tā ir milzīga kļūda, jo tieši šiem dzīvniekiem visbiežāk attīstās smagāki uzvedības traucējumi. Lai patversmes dzīvniekiem būtu  pareiza adaptācija, ir obligāti nepieciešama uzvedības speciālista palīdzība.

Piemēram, suns iepriekš netika īpaši audzināts vai arī tika audzināts, bet bez labiem rezultātiem. Izmantojot suņa audzināšanā un labklājībā mūsdienu humānās apmācības un skandināvu pieejas, ir iespēja uzlabot savstarpējās attiecības ar savu suni un tā uzvedību dažādās dzīves situācijās. Tā kā katrā ģimenē ir citādāka situācija, kas atkarīga gan no suņa, gan no cilvēku personības iezīmēm, tiek veidota individuāla apmācības programma.

Šis četru nedēļu kurss sastāv no suņa labklājības diagnostikas un trīs klātienes nodarbībām jebkurā pilsētas rajonā pēc vienošanās. Pirms katras nodarbības būs neliela sagatavošanās jeb teorētiskā daļa tiešsaistē. Programmā iekļauti: stresa pamati un pretstresa pasākumu principi suņa garīgās labsajūtas uzturēšanai jebkurā vidē, “laimīgo pastaigu” pamati, ērtu komunikācijas veidu apgūšana starp cilvēku un suni, suņu savstarpējās bezkonfliktu mijiedarbības principi un izvairīšanās no šķēršļiem, suņa spēja atslābināties, kad cilvēks atpūšas (piemēram, kafejnīcā).

Pamata programma sastāv no situācijas diagnostikas, neliela teorētiskā materiāla apguves tiešsaistē un praktiskā nodarbība jebkurā pilsētas rajonā pēc vienošanās. Ja ir kādas konkrētas uzvedības problēmas, piemēram, suns velk pavadu, uzbrūk citiem suņiem, uzvedas ne tā, kā jums gribētos, strādāsim ar šo problēmu risināšanu. Bieži vien “slikta” uzvedība ir saistīta ar suņa paaugstināto stresa līmeni, kas rodas citās dzīves sfērās. Tādā gadījumā iedziļināsimies situācijā un centīsimies to izmainīt, tādējādi izmainot arī suņa uzvedību. Nepieciešamais nodarbību/treniņu skaits ir atkarīgs no konkrētās situācijas.

Pēdējās desmitgadēs ir mainījusies loma, ko ģimenē ieņem suns un kaķis, un daudzi cilvēki ir sapratuši, ka viņu mājdzīvnieki ir personības ar savām rakstura iezīmēm un vajadzībām. Mūsdienu zinātne par dzīvnieku uzvedību palīdz veidot savstarpējās attiecības, kas balstītas uz sapratni un cieņu, tādējādi uzlabojot gan dzīvnieku, gan cilvēku dzīves kvalitāti. Konsultācijā ar speciālistu varēs noskaidrot vai tiek apmierinātas visas mājdzīvnieka vajadzības, vai tas izjūt stresu ikdienas apstākļos un kādas ir mūsdienu iespējas, lai kopdzīve būtu ilga un laimīga.

Pakalpojumā iekļauta mājdzīvnieka labklājības diagnostika, rekomendāciju sagatavošana un divu nedēļu ilgs atbalsts to ieviešanai ikdienā tiešsaistē. Ja būs nepieciešamas praktiskās nodarbības/treniņi, tad tiks ieplānotas papildus tikšanās reizes.

Suņiem:

– pavadas vilkšana, mierīgas pastaigas nav iespējamas;

– izrāda agresiju pret citiem dzīvniekiem vai cilvēkiem;

– nokārtojas mājās;

– pārāk daudz rej;

– neatļauta citu dzīvnieku medīšana;

– veic postījumus mājas vidē;

– kož ģimenes locekļiem;

– nieze vai jebkuras citas hroniskas ādas problēmas;

– intensīvi laizās, mazgā sevi, bojājot apmatojumu un ādu;

– hroniskas kuņģa-zarnu trakta problēmas;

– regulāri ķer savu asti;

– ķer neredzamus kukaiņus;

– nevēlas viens pats palikt mājās;

– neklausa saimnieku;

– bieži aizbēg;

– bailes, fobijas (piemēram, bailes no skaļiem trokšņiem);

– konflikti ar citiem mājdzīvniekiem;

– jebkura cita uzvedība, kas šķiet nesaprotama, dīvaina vai nepareiza.

Kaķiem:

– nokārtojas ārpus savas tualetes;

– skrāpē, kož, uzbrūk cilvēkiem;

– nesadzīvo ar citiem mājdzīvniekiem;

– asina nagus, bojājot mēbeles, tapetes;

– daudz ņaud

– veic postījumus mājas vidē;

– pastāvīgi baidās;

– paštraumatisms (intensīvi laiza sevi, izrauj apmatojumu, bojā ādu);

– jebkura cita uzvedība, kas šķiet nesaprotama, dīvaina vai nepareiza.