Veterinārā oftalmoloģija

Suņu un kaķu radzenes slimības.

Dzīvnieka īpašnieks katru dienu pavada laiku kopā ar savu mīluli: baro, spēlējas, pastaigājas. Dažkārt varat nepamanīt kādas izmaiņas dzīvnieka uzvedībā un vispārējā labsajūtā vai nepamanīt tās uzreiz, tomēr maz ticams, ka nepamanīsiet izmaiņas dzīvnieka acīs, ja tās ir zaudējušas dzidrumu un acs radzene ir duļķaina, vai, ja acs konjunktīva ir pietūkusi un apsārtusi. Būs arī aizdomīgi, ja dzīvnieks miedz vienu vai abas acis vai pat tur tās aizvērtas. Protams, ka dzīvnieka īpašnieks pamanīs arī sašaurinātu acs zīlīti, jutību uz gaismu, asarošanu, plakstiņu spazmu jeb blefarospazmu. Visas uzskaitītās klīniskās pazīmes liecina par radzenes iekaisumu, kas dzīvniekiem rodas diezgan bieži.

Radzene ir daļa no acs ārējā apvalka, parasti tā ir caurspīdīga un nesatur asinsvadus. Suņu un kaķu radzene sastāv no četriem slāņiem. Virsējais epitēlija slānis sastāv no vairākām šūnu rindām, kas ātri atjaunojas un reģenerējas, baro un uztur radzenes optimālo mitrumu. Tam seko radzenes stroma – apjomīgākais slānis, kas satur kolagēna šķiedras un ir pilns ar nervu galiem, tāpēc stromas čūlas dzīvniekiem ir sāpīgas un izraisa blefarospazmu un acu asarošanu. Aiz stromas ir radzenes stiprākais slānis: descemeta membrāna. Ja tā tiek atsegta  traumas dēļ, tad pastāv acs ābola perforācijas risks, tāpēc šajā gadījumā ir ieteicama ķirurģiska ārstēšana. Pats pēdējais slānis radzenes iekšpusē ir endotēlijs, kas izvada lieko šķidrumu no radzenes un nosaka tās caurspīdīgumu. Kopumā radzene palīdz aizsargāt acs iekšējās struktūras un tai ir svarīga loma gaismas fokusēšanā uz tīklenes. Līdz ar to, radzene ir labas redzes atslēga.

Tālāk ir īss pārskats par galvenajām suņu un kaķu radzenes slimībām, kuras bieži sastopamas veterinārārsta praksē.

Iespējams, visizplatītākā ir radzenes mehāniski bojājumi. Viegla trauma ir radzenes erozija, kad tiek bojāts tikai radzenes epitēlijs, kas parasti sadzīst 3-5 dienu laikā bez īpašas medikamentozas terapijas. Turpretī, visbīstamākais ir dziļš radzenes bojājums, kad tiek skarti visi tās slāņi un izplūst acs priekšējās kameras mitrums, veidojas hifēma (asiņošana acs priekšējā kamerā), tiek bojāta varavīksnene un lēca. Klīniski dzīvniekam novēro plakstiņu spazmas, asarošanu, izteiktu acs zīlītes sašaurināšanos. Šādā gadījumā ir nepieciešama neatliekama ķirurģiska palīdzība.

Bieži vien, dziļu radzenes brūču gadījumos, kolagēna enzīmu un baktēriju toksīnu klātbūtnes dēļ notiek radzenes bojājums, sākas čūlu veidošanās un audu līze. Trīs dienu laikā attīstās radzenes sindroms, blefarospazmas, jutība pret gaismu, perikorneālo asinsvadu augšana. Radzene zaudē caurspīdīgumu, spīdumu un jutīgumu. Šiem bojājumiem ir tendence strauji attīstīties, tāpēc steidzami nepieciešama medicīniska un dažreiz arī ķirurģiska iejaukšanās, pretējā gadījumā var veidoties panoftalmīts (visu acs audu un membrānu iekaisums), leikoma (necaurredzama radzenes rēta) vai fistula, caur kuru izdalās šķidrums. Jāņem vērā, ka čūlas cēlonis var būt ne tikai inficēti radzenes bojājumi, bet arī tā sauktie endogēnie cēloņi, piemēram: infekcijas (herpes vīruss), avitaminozes (B1, B2, PP hipovitaminozes), samazināta asaru izdalīšanās ( sausais keratokonjunktivīts suņiem), plakstiņu patoloģijas (entropijas, plakstiņu audzēji), skropstu ektopija, distihiāze. Tāpēc, lai čūlas ārstēšana būtu veiksmīga, ir svarīgi pareizi diagnosticēt un novērst cēloni.

Ir arī specifisks čūlas veids, kas galvenokārt sastopams suņiem. Tā ir t.s. bokseru čūla jeb recidivējošā erozija jeb refraktārā radzenes čūla, kuru ir grūti ārstēt, jo radzenes stromas  un epitēlija šūnu saikne ir bojāta. Šajā gadījumā medikamentozā ārstēšana tiek apvienota ar ķirurģisko: tiek veikta punktveida keratotomija, lai sašķeltu radzenes stromas kolagēnu, kas kalpos par pamatu migrējošā epitēlija fiksēšanai.

Nākamās divas radzenes izmaiņas, kas jānošķir, ir radzenes distrofijas un deģenerācijas.

Radzenes distrofija ir neiekaisīga slimība, kas izpaužas kā fokāls, labi norobežots balts vai metāliskai krāsai līdzīgs bojājums, biežāk radzenes subepiteliālajā vai priekšējā stromas daļā (sibīrijas haskijiem, erdelterjeriem, pointeriem tiek ietekmēti visi slāņi).

Radzenes distrofijas var būt:

• divpusējas (viena acs var tikt skarta pirms otras);
• simetriskas;
• iedzimtas (šķirnes, kam ir nosliece: aļaskas malamuts, angļu tojspaniels, bīgls, bišons frīze, bārdainais kollijs, veimārietis, zeltainais retrīvers, mastifs, vācu aitu suns, pūdelis, samojeds, vipets, čivauva, kavaliera kinga čārlza spaniels, pundurpinčers, īru vilku suns u.c.);

Infiltrāts radzenē sastāv no holesterīna, fosfolipīdiem un neitrālajiem taukiem. Ja nav skarts epitēlija slānis suņi diskomfortu nejūt. Nav ieteicams pavairot dzīvniekus ar ļaundabīgām stromas distrofijām.

Radzenes deģenerācija, savukārt, var ietekmēt vienu vai abas acis, bieži vien ir asimetriska, novēro radzenes čūlu un vaskularizāciju. Īpaši bīstama ir endotēlija deģenerācija, kurai raksturīgs radzenes endotēlija šūnu zudums un sekundāra radzenes tūska (bieži novēro bostonas terjeriem, takšiem un čivauvām). Papildu lipīdiem un holesterīnam radzenes deģenerācijas laikā var nogulsnēties arī kalcijs. Cēlonis ir sistēmiskas slimības (hipotireoze, pankreatīts, cukura diabēts, D vitamīna hipervitaminoze, hiperkalcēmija, hiperlipoproteinēmija, Kušinga slimība u.c.), tāpēc nepieciešama vispārēja dzīvnieka izmeklēšana.

Vēlos vēl pieminēt radzenes infiltrāciju ar melanocītiem suņiem, tā saukto radzenes melanozi jeb radzenes pigmentāciju, jeb pigmentu keratītu (pigmentācija veidojas, normāliem melanocītiem iekaisuma procesā migrējot no limbus uz radzenes epitēlija slāni vai stromas virsmas slāni). Tā nav atsevišķa slimība, bet gan hroniska radzenes kairinājuma vai iekaisuma sekas. Bieži sastopams brahiocefālisko šķirņu suņiem, piemēram, mopšiem un pekiniešiem deguna krokas kairinājuma vai apakšējā plakstiņa iekšējā stūra entropijas dēļ. Pigmentācijas cēlonis var būt arī pannuss jeb virspusējs imūnmediēts keratīts (šī patoloģija ir saistīta ar hronisku konjunktīvas iekaisumu, kas kā organisma autoimūna reakcija biežāk novērojama ganu suņiem un to krustojumiem, kā arī kurtiem, erdelterjeriem) vai SKK jeb sausais keratokonjunktivīts (slimība, kuras gadījumā primārie asaru dziedzeri dažādu iemeslu dēļ ir pārtraukuši funkcionēt, to biežāk novēro angļu buldogiem, vesthailendas baltajiem terjeriem, jorkšīras terjeriem u.c.). Pannusa gadījumā pigmentācija ir ar asinsvadu klātbūtni, tūsku un infiltrātu uz radzenes, bet SKK gadījumā – novēro gļotainus vai strutainus izdalījumi, kurus ir grūti izārstēt ar antibiotikām.

Kaķiem konjunktivīts galvenokārt ir vīrusālas izcelsmes (herpes vīrusa infekcija FHV-1). Vīrusa dēļ rodas radzenes nekroze vai radzenes sekvestrācija, t.i., tumši brūns līdz melns plankums uz radzenes (biežāk birmas, himalaju, persijas kaķiem). Klīniski tiek novērota viegla blefarospazma un nelieli gļotaini,strutaini izdalījumi. Radzenes sekvestru ārstē likvidējot ķirurģiski.

Vēl viens sindroms, kas sastopams kaķiem, ir eozinofīlais keratokonjunktivīts, kam raksturīgi neregulāras formas, rozā līdz balti radzenes bojājumi ar nevienmērīgu virsmu. To ārstē medikamentozi ar kortikosteroīdiem un imūnmodulatoriem.

Rezumējot, varam secināt, ka radzenes slimības suņiem un kaķiem var būt dažādas un attiecīgi arī to rašanās cēloņi ir dažādi – gan eksogēni, gan endogēni, ir imūnmediēti, iedzimti un iegūti. Toties klīniskās izpausmes bieži vien ir līdzīgas: tiek novērota blefarospazma, jutīgums uz gaismu, acu asarošana, radzenes saduļķošanās, iespējama arī mioze (acu zīlītes sašaurināšanās), konjunktīvas un sklēras tūska un hiperēmija, radzenes virspusēja un dziļa vaskularizācija.

Ir svarīgi, parādoties pirmajiem radzenes iekaisuma simptomiem, nenodarboties ar pašārstēšanos, bet meklēt veterinārārsta palīdzību, jo daži medikamenti var kaitēt un radīt nopietnas komplikācijas turpmākajā ārstēšanā. Piemēram, kortikosteroīdu lietošana radzenes čūlas gadījumā nav pieļaujama, jo tie traucē dzīšanu un var izraisīt superinfekciju ar sēnītēm un citām baktērijām. Maksimālais, ko var izdarīt mājās apstākļos, ir samitrināt aci ar mākslīgo asaru pilieniem. Esiet uzmanīgi un rūpējieties par mūsu mazāko brāļu redzi!