Veterinārajā klīnikā “Kavet” ir pieejami fizioterapeita pakalpojumi. Veterinārmedicīnas maģistre un fizioterapeite Sintija Pakalne sniedz rehabilitācijas pakalpojumus, apvienojot veterinārārsta un fizioterapeita izglītību un kompetenci. Palīdzēs jūsu lolojumdzīvniekam atbrīvoties no sāpēm, uzlabot mobilitāti un vienlaikus izglītos jūs kā vislabāk varat palīdzēt jūsu mīlulim.
Vizīte pie fizioterapeita notiek pēc iepriekšēja pieraksta.
Terapeitiskie pakalpojumi:
- manuālā terapija
- terapeitiskā punktu lāzerterapija
- elektrostimulācija – TENS(transkutāna elektriska nervu stimulācija) un NMES(neiromuskulāra elektriska stimulācija)
- terapeitiskie vingrinājumi,līdzsvara un muskuļu stiprināšana
- tradicionālā ķīniešu medicīna- akupunktūra
- mājas vingrinājumu programmas izveide,personalizēti norādījumi.
Jūsu dzīvniekam nepieciešama rehabilitācija, ja ir:
- artrīts vai locītavu slimības
- mugurkaula vai starpskriemeļu disku bojājumi,sāpes
- pēc operācijām(ortopēdiskajām vai neiroloģiskajām)
- klibošana
- saišu,cīpslu,muskuļu vājums, slimības.
Elektroterapija
Fizikālo terapiju un rehabilitāciju izmanto dažādu ortopēdisko un neiroloģisko slimību ārstēšanai,īpaši tad,kad tās izraisa akūtas vai hroniskas sāpes.
TENS(transkutānā elektriskā nervu stimulācija) pie augstām frekvencēm aktivizē nervu sistēmas mehānismu kas nomāc sāpes, bloķējot sāpju signālus,lai tie nenokļūst līdz smadzenēm un sāpes netiktu uztvertas. Pie zemām frekvencēm stimulēendorfīnu (ķermeņa dabiskie pretsāpju līdzekļi) izdalīšanos.
NMES(neiromuskulāra elektriskā stimulācija) veicina muskuļu kontrakciju vai trīci.Normālu muskuļu aktivitāti kontrolē centrālā un perifērā nervu sistēmas kas nosūta uz muskuļiem signālus. Izmanto pie muskuļu atrofijas,zema muskuļu tonusa un, lai samazinātu muskuļu fibrozi.
Šī ierīce ir piemērota dzīvniekiem un apstrādes apvidū nav jāskuj apmatojums. Kas reizēm ir diezgan svarīgi!!!
Hidroterapija suņiem. Suņu muskuloskeletālās sistēmas ārstēšana un rehabilitācija
Veterinārajā klīnikā “KAVET” ir zemūdens skrejceliņš suņiem hidroterapijai. Dinamiskā iekāršanas sistēma palīdz apmācīt dzīvniekus peldēt un ļauj tiem pakāpeniski pierast pie ūdens. Šajā rakstā ir sīkāk aprakstīts par hidroterapiju kā vienu no ārstēšanas metodēm, kā arī par suņu rehabilitāciju pie muskuļu-skeleta sistēmas slimībām un citiem funkcionāliem traucējumiem.
Hidroterapija
Suņu hidroterapija ir piemērota muskuloskeletālās sistēmas hronisku slimību ārstēšanai, pēcoperācijas periodā un tiek izmantota arī, lai uzturētu suņa muskuļu tonusu.
Parēze un paralīze, neiropātija un neiralģija, artrīts un artroze – šo un daudzu citu slimību gadījumos, kad ir tieša vai netieša ietekme uz suņa muskuloskeletālo sistēmu, nepieciešama ne tikai medikamentoza ārstēšana, bet arī fizioterapijas kurss. Medikamentozās ārstēšanas metodes veterinārmedicīnā ir aprakstītas diezgan detalizēti, tomēr bieži vien tās nesniedz vēlamo efektu, nav pilnīgas savā terapeitiskajā iedarbībā un, pats galvenais, tās nevar pielietot ilgstoši kaitīgās ietekmes dēļ uz citām orgānu sistēmām. Citiem vārdiem sakot, medikamentu iedarbība nesniedz pilnīgu vai vismaz būtisku suņa muskuloskeletālās sistēmas funkcionalitātes atjaunošanos. Šādos gadījumos fizioterapija var būt ļoti noderīga. No visām fizioterapijas procedūrām vispiemērotākā suņiem ir hidroterapija.
Hidroterapijas fizioloģisko efektu suņiem nodrošina dzīvnieka iegremdēšana ūdenī, kam seko skriešana pa kustīgo skrejceliņu. Efektu nosacīti iedala fizioloģiskajā, mehāniskajā un termiskajā, kuri cits citu papildina un pastiprina. Hidroprocedūras iedarbības mehānismu nosaka daudzveidīgs refleksus ietekmējošs komplekss. Šīs ietekmes var iedalīt:
- Ietekme uz muskuloskeletālo sistēmu.
- Ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmu.
- Ietekme uz elpošanu jeb respiratorā ietekme.
- Ietekme uz nieru darbību.
- Psihofizioloģiskais efekts.
- Adaptācija temperatūrai un tās ietekme uz visiem orgāniem un to sistēmām.
Ļoti svarīga un nozīmīga ir sagaidāmā hidroterapijas labvēlīgā fizioloģiskā ietekme uz suņa muskuļu un skeleta sistēmu.
Ūdens nodrošina peldspēju un spēj atslogot ķermeņa daļas, kas pakļautas pārmērīgai svara slodzei, tādējādi, dzīvnieks ar vājām un jutīgām locītavām var izpildīt skriešanas vingrinājumus ar mazākām sāpēm un traumatismu. Šāda ūdens iedarbība, izmantojot hidroterapiju, paātrina atkopšanos un palielina kustību aktivitāti suņiem ar skrimšļa bojājumiem, artrītu un artrozi, periartikulāro audu un balsta locītavu bojājumiem, saišu nestabilitātes sindromu. Pētījumi liecina, ka, ja 60% no dzīvnieka ķermeņa iegremdē ūdenī, tad slodze uz ekstremitātēm samazinās par tiem pašiem 60%. Spiediens, ko rada ķermeņa svars pazūd un suņi ar parastu gaitu var veikt dažādas intensitātes slodzes vingrinājumus.
Hidroterapija suņiem ar lieko svaru
Suņiem ar lieko svaru pārvietošanās pa cietu virsmu rada īpaši bīstamu slodzi balsta locītavām, tādēļ hidroterapija viņiem ir noderīga un pat ieteicama. Suņiem ar lieko svaru ieteicama hidroterapija, ja nepieciešams uzlabot fizisko veiktspēju un locītavu funkcionālo stāvokli. Lai nostiprinātu priekškāju un pakaļkāju muskuļus un palielinātu to spēku, var izmantot ūdens pretestību, palielinot skrejceliņa ātrumu un mainot tā slīpumu.
Hidroterapijas ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmu
Kad suns ir iegremdēts ūdenī līdz kakla līmenim, tā atslābušajos muskuļos, hidrostatiskā ūdens spiediena ietekmē, asins plūsma palielinās par 100-200%. Ar šādu muskuļu asinsrites palielināšanos uzlabojas muskuļu darbība, jo to skābekļa padeve tiek dubultota, un vielmaiņas produktu izvadīšana notiek intensīvāk.
Hidroterapijas ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmu galvenokārt ir saistīta ar hidrostatiskā spiediena ietekmi. To mehānisms ir parādīts diagrammā 1.attēlā.
Skābekļa terapija suņiem, kaķiem, grauzējiem
Skābekļa kamera ir speciāla medicīniskā iekārta, kas paredzēta skābekļa terapijai, un to izmanto ārstniecības un profilakses nolūkā. Šai kamerai ir pievienots skābekļa avots vai koncentrators, kas piegādā mitrinātu un ar skābekli bagātinātu gaisu.
Skābekļa kameras efektivitāte slēpjas konstrukcijā, kas nodrošina nepieciešamo temperatūru, mitrumu un pareizu gāzu cirkulāciju. Oglekļa dioksīds (ogļskābā gāze) tiek izvadīta caur perforēto grīdu, bet ūdens tvaiki un sakarsētais gaiss ceļas augšā, tiek noņemti. Tādējādi, lai būtu ārstniecisks efekts, pacientam jāatrodas optimālā mikroklimata un skābekļa satura zonā. Parametru kontroli un to maiņu skābekļa terapijas laikā veic speciālists.
Darbības mehānisms
Skābekļa terapiju izmanto, lai ārstētu un novērstu hipoksiju jeb skābekļa trūkumu, kas izraisa hipoksēmiju. Termins hipoksēmija (latīņu ‘hypo’ — maz, zem normas; ‘oxygenium’- skābeklis; grieķu ‘haima’ – asinis) nozīmē skābekļa līmeņa pazemināšanos asinīs. Šajā stāvoklī vitāli svarīgie orgāni, piemēram, smadzenes, sirds, plaušas, nieres un aknas nevar normāli funkcionēt.
Terapeitiskās iedarbības pamatā ir vielmaiņas galvenās daļas – audu elpošanas ietekmēšana. Skābekļa terapijas laikā palielinās skābekļa piegāde šūnām, kas uzlabo audu elpošanu, nodrošina enerģijas veidošanos un līdz ar to tiek atjaunoti citi dzīvībai svarīgie procesi.
Papildu tam skābekļa terapija stimulē arī leikocītus un fagocitozi, tādējādi iznīcinot patogēnos mikrobus, aktivizē fibroblastu replikāciju, palielinot kolagēna sintēzi un audos, kur attīstījās išēmija (asins daudzuma un apgādes samazināšanās), sākas neovaskularizācija (jaunu asinsvadu augšana). Tādējādi ievērojami samazinās iekaisumi, sasitumi, pietūkumi un sāpju sindroms, palielinās brūču un pēcoperācijas šuvju dzīšanas ātrums, pastiprinās imunitāte.
Ilgstošas skābekļa terapijas laikā dzīvniekiem uzlabojas vispārējais veselības stāvoklis, paaugstinās medikamentu lietošanas efektivitāte, samazinās veterinārārsta apmeklējumu skaits un pacienta uzturēšanās ilgums stacionārā.
Indikācijas skābekļa terapijas lietošanai
Skābekļa koncentratoram un skābekļa kamerai ir plaša diapazona pielietojums. Šis aprīkojums ir neatņemama intensīvās terapijas sastāvdaļa, kad dzīvniekam nepieciešama neatliekamā palīdzība. Īpaši svarīgi tas ir elpošanas sistēmas traucējumu (emfizēma, plaušu tūska, balsenes un mīksto aukslēju patoloģija brahiocefālisko suņu šķirnēm, saindēšanās ar oglekļa monoksīdu utt.), sirds un asinsvadu sistēmas traucējumu (sirds defekti, dilatācijas kardiomiopātija, išēmija, tromboembolija utt.) gadījumos, pie hematoloģiskām izmaiņām, anafilakses, traumām, šoka, saindēšanās ar izoniazīdu, akūtas nieru mazspējas u.c.
Skābekļa terapiju bieži izmanto arī rehabilitācijas periodā pēc operācijām, lai pacientiem uzlabotu terapiju onkoloģijas slimību gadījumos un atveseļošanās periodā. Profilakses nolūkos un kā fizioterapijas palīglīdzekli to lieto pēc traumām un fiziskas slodzes, imunitātes stiprināšanai, dzīvniekiem senioriem, pie hroniskām kustību-balsta sistēmas slimībām, pēc dzemdībām, u.c. Seansu skaitu un ilgumu aprēķina katram pacientam individuāli. Lielākiem dzīvniekiem tiek izmantotas skābekļa maskas un īpašas deguna kaniles.
